Diafragmālā elpošana

Ievads

Kad esam satraukti, mums ir tendence elpot ātrāk un seklāk, lai asinīm piegādātu vairāk skābekli. Sekas tam ir tādas, ka tā iespaidā mums ne vien sāk ātrāk sāpēt galva,  bet tiek izjaukts arī dabiskais gāzu līdzsvars mūsu organismā (starp skābekli un ogļskābo gāzi),  kas,  savukārt,  vairo trauksmes sajūtu.

Elpojot diafragmāli (skat.attēlu), vēdera dobums paplašinās un sašaurinās, līdz ar to ieelpa paliek dziļāka un izelpa garāka.  Šādi pamainot elpošanas ritmu, smadzenes saņem signālu - «Viss kārtībā, var atslābināties». 

Instrukcija 

• Iekārtojies ērti krēslā vai apgulies uz grīdas. 
• Vienu plaukstu noliec uz krūškurvja, bet otru uz vēdera, tieši zem ribām.
• Skaitot no viens līdz pieci (1-2-3-4-5) lēni ieelpojam caur degunu tā, lai piepūšas vēders (skat.attēlu) (paceļas plauksta,  kas novietota uz vēdera, savukārt tā,  kas novietota uz krūškurvja,  paliek nekustīga)…., 
• aizturam elpu uz pāris sekundēm (var skaitīt no 1 līdz 6) un tad lēnām, gari caur muti izelpojam skaitot no viens līdz 6 (1-2-3-4-5-6) vai  pat garāk, vienlaikus ievelkot vēderu. Uz vēdera novietotā plauksta nolaižas.
• Atkārto vingrinājumu 8-10 reizes.