Projekta pētījums

Ikdienā skolotāji ir pakļauti daudziem sarežģītiem darba un vides faktoriem. Izglītības reformas, intensīvas jaunu tehnoloģiju apgūšanas nepieciešamība, bet jo īpaši Covid19 krīze un ar to saistītais attālinātais mācību process rada pastiprinātu psihoemocionālu pārslodzi, kas potenciāli var novest pie skolotāju garīgās veselības pasliktināšanās un dzīves kvalitātes pazemināšanās.

Šajā kontekstā Projekta pētījuma mērķis bija novērtēt pamatskolas, vidusskolas un profesionālās izglītības iestāžu skolotāju sociāli emocionālo veselību un dzīvespēku pēcpandēmijas laikā, lai atklātu tās jomas, kur skolotājiem nepieciešams psiholoģisks atbalsts.

Datu ieguvei tika izmantota Skolotāju sociāli emocionālās veselības aptauja (SEHS-T) (Furlong & Gajdošová, 2018) un dzīvesspēka skala (RS 14) (Wagnild & Young, 1993, 2016). Pētījumā piedalījās 1200 skolotāji, 400 no katras iesaistītās valsts (Latvijas, Lietuvas, Slovākijas).

Dati atklāja pietiekami augstu skolotāju sociāli emocionālās veselības kopējo rādītāju līmeni, kā arī pietiekami augstu līmeni četrās tās jomās: ticība sev, emocionālā kompetence, iesaistīšanās dzīvē. Skolotāju dzīvesspēka rādītāji visās trijās iesaistītajās valstīs bija vidējā līmenī. Kā skolotāju stiprās puses pētījums uzrādīja viņu pašregulācijas spējas, empātiju, kognitīvo pārvērtēšanu, bet kā galvenie izaicinājumi izrādījās ierobežota psiholoģiska noturība kopumā, ticība citiem, izglītības iestādes un kolēģu atbalsta trūkums un pazemināts iesaistīšanās apakšskalu – pateicības, degsmes un optimisma - līmenis.

Pētījumā rezultāti tiks izmantoti kā pamats digitālas psiholoģiskā atbalsta programmas sagatavošanai skolotājiem projekta otrajā posmā 2022. gadā.

Vairāk:

Pētījuma zinojums: saite uz research report

Konferences prezentācija: saite uz presentation

Evas Gajdošovas video: saite uz video.